Un arī mūsmājās tapa vesela ziloņu ģimene.
Sākumā noadīju šo ziloņu mammu
Bet par cik šūt tak ir ātrāk kā adīt, tad no veca melna džempera sašuvu 2 nēģerzilonēnus - brālīti un māsiņu
Vēl ģimenei piebiedrojās raibais, zaļacainais garsnuķzilonēns ( arī šuts no džempera piedurknes)
Visi laimīgi kopā! Puikām patīk, arī 6gadīgajam, bet nu izpētīs, izspēlēsies, tas tāds 2 dienu jautājums, tad varēs kādu ziloni aiznest uz bd, lai arī citas mazas roķeles padarbojas.
Bet kas te noteik bez manas uzraudzības? Ā, tiek zilonēni fočēti. Un kas no tiem snuķiem lien laukā -tie tak mani mīļie kastaņi, ārprāc, atdodiet!
Laidiet ātri mani ārā.....!!!!
ku feina ziloņu invāzija bloglandē sākusies, būs laikam man arī jāuzčibina meitiņai, citādi tik sen jau solījos un nekā :)
AtbildētDzēstMans zilonīc ir te: http://pieineses.blogspot.com/2010/11/kastanisu-otra-elpa.html :)
Tavs kaķuks dievīgs, viņa izmisums tik patiess :)
Prieks, ka "mans" cirka zilonis Tevi aizvedis pie citiem un rezultātā tapuši tik daudz dažādu faktūru zilonēni! ;c)
AtbildētDzēstMĀ teica...
AtbildētDzēstJā, paldies Tavam cirka zilonim! Man viņš iepatikās uzreiz :)Bet tākā ar tamborēšanu esmu uz jūs, tad izvēlējos adīt un šūt.
Patiešām liels prieks, ka mani darinājumi ir iedvesmojuši citus un tagad priecē mazu bērnu sirsniņas :)
AtbildētDzēst